01.04.2014.

www.optometrija.lv publicē Jāņa Baltraiša rakstu par redzēto un piedzīvoto Londonas optikas izstādē “100% Optical”.

 

ExCelCenšoties padarīt Londonu par optikas nozares nozīmīgu pilsētu (pēc Milānas, Parīzes un Minhenes ikgadējām izstādēm), šī gada 16.-18.februārī pirmo reizi tika rīkota Lielbritānijā lielākā optikas izstāde. Lai piesaistītu apmeklētājus, rīkotāji bija parūpējušies par plašu izglītojošo semināru programmu, kas notika katru dienu vienlaicīgi piecās auditorijās.

 

Pati izstāde tika veidota daudzpusīga – dominēja ne tikai plašs ietvaru un saulesbriļļu piedāvājums, bet tika izstādīta arī izmeklējumu un diagnostikas aparatūra un specializētu lēcu un kontaktlēcu ražotāju piedāvājums.

 

Manu uzmanību piesaistīja daudzpusīgā lekciju programma. Iepriekš esmu apmeklējis ar kontaktlēcām saistītus kongresus un seminārus, kā ECLSO, EFCLIN, EurOK, kur, visa uzmanība tiek fokusēta uz kontaktlēcām. Nebiju gaidījis, ka 100% Optical izstādes ietvaros rīkotajos semināros tiks pievērsta tik liela uzmanība kontaktlēcu industrijai. Tas mani, protams, patīkami pārsteidza.

 

Mūsdienās sausās acs sindroms (SAS) spēlē aizvien būtiskāku lomu, un uzskatu, ka optometristiem un acu ārstiem būtu jāvelta lielāka uzmanība šīs problēmas izpētē. Pārlieku daudz mēs aizbildināmies, ka pie tā ir vainojams mūsdienu dzīves ritms, plaši izmantotās tehnoloģijas, modificētā pārtika un zāles, kas var veicināt SAS izplatību. Tomēr es aicinātu meklēt risinājumus, runāt ar klientiem par šiem jautājumiem un censties rast risinājumu! Ne vienmēr ir vajadzīga sarežģīta un dārga aparatūra, lai diagnosticētu pamata problēmas un novirzītu pacientu veikt konkrētus papildus izmeklējumus. Vai arī izrunāt nepieciešamo ikdienas režīma kontroli (tanī skaitā nepieciešamo ūdens daudzumu) un veikt atkārtotu pārbaudi pēc pāris nedēļām.

 

Attiecībā uz kontaktlēcām ir 2 būtiskas jomas:

Eef van der Worp – pasaulē atzīts neatkarīgs kontaktlēcu pētnieks prezentēja savus pētījumus par standarta mīkstajām kontaktlēcām. Optometriste Dace Ērenbote, kura seko līdzi Efa van der Worpa jaunākajiem pētījumiem, ir izveidojusi rakstu par šī autora publikācijām attiecībā uz mīksto kontaktlēcu dizainu:

http://www.optometristiem.lv/2014/01/kontaktlecu-pielaikosanas-smalkumi/

 

Citējot autoru, “Ar mīkstajām kontaktlēcām vienmēr ir bijušas problēmas… Kādēļ? Agrāk bija kontaktlēcas ar sliktu gāzu caurlaidību, hidrogēla kontaktlēcas, kontaktlēcas ar pārāk gariem lietošanas termiņiem, nebija pietiekami labas kopšanas sistēmas. Tad parādījās silikonhidrogēla materiāli, lietošanas termiņi saruka no 4 nedēļu lietošanas uz 2 nedēļu lietošanu (īpaši ASV). Tagad pieejamas SiH kontaktlēcas ar 1 dienas nomaiņas termiņu, bet problēmas joprojām tiek akcentētas. Kas notiks tālāk? Mainīsim kontaktlēcas 2 reizes dienā? Gaidīsim vēl labākus materiālus?”

 

Viena no būtiskām problēmām ir tiešs optometrijas lauciņš – nepareiza pielaikošana. Autora pētījumi pamato, ka kontaktlēcas ‘bāzes rādiuss’ nevar tikt lietots kā kontaktlēcu pielaikošanas kritērijs. Jā, mēs visi esam pie tā pieraduši kā pie būtiska rādītāja, bet ir divi faktori, kas ir pierādīti un ko neviens nevarētu apšaubīt.

 

Pirmkārt, rādiusa vērtība ir mainīga un ideālā gadījumā tā reālā dzīvē ir atbilstoša tikai uzreiz pēc kontaktlēcas izņemšanas no šķīduma. Uzliekot uz acs, kontaktlēca nonāk saskarsmē ar atmosfēru, žūst, saraujas un maina formu. Būtiski mainās kontaktlēcas forma un tas, cik ‘pareizi’ tā pieguļ acij. Objektīvi pārbaudīt kontaktlēcas atbilstību uz acs varētu pēc 6-7 stundu atrašanās savā ierastajā vidē – birojā ar sausu, kondicionētu gaisu, strādājot intensīvi pie datora un maz mirkšķinot acis. Ar pusstundu pie acu speciālista ir daudz par maz.

 

Otrkārt, vēl svarīgāks faktors ir kontaktlēcas kopējā forma. Pēc detalizētiem mērījumiem laboratorijā, salīdzinot dažādu ražotāju kontaktlēcas, pētījumu rezultāti liecina, ka sagitālie kontaktlēcu dziļumi būtiski atšķiras. Turklāt vēl lielākas atšķirības ir novērojamas pie dažādu ražotāju kontaktlēcām, kurām ir ‘vienādi’ parametri, nekā pie viena ražotāja kontaktlēcām ar dažādiem parametriem. Tas ir skaidrojams ar kontaktlēcas kopējo telpisko ģeometriju jeb kontaktlēcas dizainu. Gāzu caurlaidīgo kontaktlēcu speciālistiem ģeometrijas atšķirības izbrīnu nerada, bet lietojot mīkstās kontaktlēcas mēs pārāk bieži par to aizmirstam.

 

Strādājot bez topogrāfa, speciālistam ir ļoti ierobežota informācija par radzenes formu. Taču mīkstā kontaktlēca ir vēl lielāka nekā radzene. Attiecīgi, ir svarīgi novērtēt kopējo radzenes formu (topogrāfijas nepieciešamība) un konkrēta ražotāja, konkrēta modeļa, konkrētu parametru kontaktlēcas pielaikošanu.

 

Autors arī uzsver, ka šī pētījuma idejas nav nekas jauns (!), un jau senāki pētījumi ir akcentējuši šīs problēmas. Piemēram, vērienīgā 2007.gada izdevumā “Essential contact lens practice” (autori Jane Veys, John Meyler, Ian Davies) raksta: “Keratometrijas dati ir nepietiekami mīksto kontaktlēcu pielaikošanā un vairāki pētījumi, kā, piemēram, Gundal, ir pierādījuši, ka ne centrālie, ne periferiālie keratometrijas dati neuzrāda korelāciju ar optimāli pielaikotu mīksto kontaktlēcu.” Detalizētāku skaidrojumu, kādēļ keratometra dati nenosaka veismīgu kontaktlēcas izvēli var rast Young pētījumā: “Neraugoties uz to, turpinās kontaktlēcu pielaikošanas instrukciju izstrāde balstoties uz keratometra datiem.”

 

Eef van der Worp piekrīt šiem autoriem, ka daudz būtiskāk būtu analizēt kontaktlēcu sagitālo dziļumu, jo tas parāda kontaktlēcas parametrus daudz reālāk. Tas būtu aicinājums visai kontaktlēcu nozarei veikt šādu būtisku reformu un atteikties no maldinošo parametru (B.C.) turpmākas izmantošanas produktu marķējumos.

 

Secinājums. Ir viegli teikt, ka optometristu kabineti nav pienācīgi aprīkoti, aparatūra ir dārga, utt, bet vismaz vienu lietu būtu jāņem vērā – NEUZSKATIET, ka klientam ar viena ražotāja kontaktlēcām var piedāvāt cita ražotāja kontaktlēcas bez pārbaudes. Katras kontaktlēcas forma ir atšķirīga un tā ir jāpielaiko, lai varētu konstatēt atbilstību.

 

Otra lieta, kas piesaistīja manu nedalītu uzmanību ir miopijas kontrole. Vairāku autoru prezentācijās (piem. profesors Edward Mallen, optometriste Katie Harrop) tika salīdzināts, kas līdz šim ir pētīts, mēģināts praksē un kā tas reāli strādā.

 

Man šī tēma ir ļoti saistoša, jo, redzot bērnus ar miopiju, saprotu, ka visticamāk miopija progresēs un visticamāk šiem cilvēkiem brilles vai kontaktlēcas būs neatņemama ikdienas sastāvdaļa visu mūžu.

 

Īss apkopojums*

1. redzes un akomodācijas treniņi - Nedarbojas – bet uzlabojas redze bez korekcijas līdzekļiem

2. tāluma redzes korekcijas modifikācijas - Nedarbojas – papildus redzes funkciju traucējumi

3. tuvuma additīvs - Jā – bet tikai daļai no cilvēku

4. kontaktlēcas - Jā

5. ortokeratoloģija -  Jā

6. acs aberāciju kontrole - Vēl pagaidām nē

7. medikamentu terapijas - Jā – atropīns, pirenzepīns, bet iespējamas blaknes

8. ārpustelpu aktivitātes - Jā – gaismas daudzums un gaismas kvalitāte

9. iedzimtība - vecākus neizvēlamies

 *Edward Mallen

 

Tuvredzības progresija noteikti ir multifaktoriāla un katras metodes iedarbība ir vērtējama citādi katram cilvēkam. Bet tas nenozīmē, ka mēs nevaram neko darīt. Laikā, kad tuvredzība pieaug, būtu jo īpaši svarīgi rast tādu redzes korekciju, kas situāciju nepadara sliktāku.

 

Zāļu terapijas nav optometrijas sfēra, multifokālas brilles ir pietiekami sarežģītas un metode nav sevi pilnībā pierādījusi. Attiecīgi kontaktlēcas – multifokālas, bifokālas vai ortokeratoloģijas kontaktlēcas, sevi pagaidām pierāda kā metodes, kas ir pieejamas un var dot rezultātus.

 

Jāsaprot, ka mērījumi un analīze ir sarežģīts process, piedevām novērojumi ir jāveic vairāku gadu garumā. Kamēr mēs gaidām pāris desmitgades un novērojam miopijas pieaugumu, varbūt tomēr ir vērts iet pasaules vadošo speciālistu pēdās, iet pa droši iestaigātajām taciņām un strādāt ar pārbaudītajām metodēm, kas var dot rezultātus.

 

Daži ievērības cienīgi pētījumu rezultāti:

J.Santodomingo-Rubido (2012) pētījums 2 gadu garumā. 6-12 gadus veci bērni, 31 lietoja ortokeratoloģijas kontaktlēcas, 30 lietoja viena stipruma brilles.

Acs garuma izmaiņas (mm)	Sākumā	6 mēneši	12 mēneši	18 mēneši	24 mēneši
Brilles	24.26	24.44	24.63	24.79	24.95
Ortho-K (Nakts Lēcas)	24.49	24.61	24.71	24.91	24.96
Refraktīvās izmaiņas (D)
Brilles	−2.35	−0.23	−0.62	−0.91	−1.25
Ortho-K (Nakts Lēcas)	−2.20	−0.19	−0.22	−0.21	−0.34

Salīdzinot acs aksiālā garuma pieaugumu, var redzēt, ka ortokeratoloģijas lietotāju vidū tas pieaudzis par 0.44 mm, bet briļļu lietotājiem par 0.69 mm, t.i. par aptuveni 57% vairāk.

 

Refrakcijas stipruma izmaiņas divu gadu laikā briļļu lietotājiem pieauga no -2.35 D līdz -3.60 D, t.i. par 1.25 D. Ortokeratoloģijas grupā, pirms kontaktlēcu lietošanas sākuma, vidējā refrakcija bija -2.20 D, bet pēc diviem gadiem nepieciešamā virskorekcija bija -0.34 D.

 

Briļļu korekcijas apjoms bija pieaudzis 3.7 reizes vairāk kā ortokeratoloģijas grupā un tas ir ļoti ievērības cienīgs rādījums.

 

T.A.Aller un C.Wildsoet (2008) pētījumā salīdzina viena optiskā stipruma un bifokālu mīksto kontaktlēcu lietošanu. 12 gadīgas dvīņu māsas vienu gadu lietoja katra sava veida korekciju, bet nākamo gadu, abas dvīnes lietoja bifokālās kontaktlēcas.

		Sākumā	12 mēneši	24 mēneši
Dvīne A	Labā acs	-1.50 D sph	-1.25/-0.25×160	-1.75/-0.50×165
(bi-F/bi-F)	Kreisā acs	-1.50/-0.25×110	-1.50 D sph	-1.50 D sph
Dvīne B	Labā acs	-1.25/-0.25×85	-2.50 D sph	-1.75/-0.50×162
(viena-F/bi-F)	Kreisā acs	-1.50 D sph	-2.50 D sph	-2.00/-0.50×12

 

Abi šie pētījumi tiek izcelti, kā iespējami varianti, ko optometristi savās praksēs var pielietot. Bērniem tiek sniegta nepieciešamā korekcija ikdienas vajadzībām, vienlaikus novērojot refrakcijas izmaiņas.

 

Edward Mallen īpaši uzsver nepieciešamību veikt acs aksiālā garuma mērīšanu, jo tas ir objektīvākais pamatojums miopijas novērošanai. Ņemot vērā aparatūras nepieciešamību, savā ikdienā parasti iztiekam tikai ar refrakcijas mērījumiem. Tā ir problēma ne tikai Latvijā, bet arī Lielbritānijā. Tādēļ, lai iegūtu vairāk datus par tuvredzības izmaiņām un pētītu to ietekmējošos faktorus, ir izveidota organizācija Myopia Consortium UK. Būs jāgaida šīs organizācijas iegūto datu apkopojumi.

 

Un, protams, nekas jauns – miopija straujāk progresē bērniem ar mazkustīgu dzīvesveidu, tiem, kas vairāk laika pavada telpās un veic tuvuma darbus, bet redze nepasliktinās, ja pietiekami daudz tiek veiktas aktivitātes sveigā gaisā. Kā galvenie faktori šeit kalpo dabiskais apgaismojums, gaismas intensitāte, skats lielākā attālumā un organisma kopējā aktivitāte.

 

Varbūt, noņemot brilles, mūsu ortokeratoloģijas pacienti vienkārši kļūst aktīvāki? Brilles tomēr ierobežo bērnus. Kopumā nav slikts rezultāts – laba redze, tuvredzības noturēšana esošajā līmenī un aktīvāks dzīvesveids!