Tuvredzīgas acis miglaini redz tālumā, bet tuvumā – skaidri.

 

Miopija ir biežāk izplatītais redzes defekts. Pasaulē apmēram trešā daļa cilvēku ir miopi. Miopija ir ļoti izplatīta ASV, Japānā, Ķīnā, Singapūrā, Taivānā, kur katrs trešais un atsevišķās vietās pat katrs otrais ir miops.

 

Miopiju pēc tās optiskā stipruma var iedalīt trīs grupās:

- zemas pakāpes miopija mazāka par -3,00 D

- vidējas pakāpes miopija no -3,25 līdz -6,00 D

- augstas pakāpes miopija virs -6,00 D

Starp visiem tuvredzīgajiem cilvēkiem apmēram 90% korekcija ir mazāka par -6,00 dioptrijām.

 

KAS TAS IR?

Miopijas jeb tuvredzības gadījumā acs optiskās sistēmas laušanas spējas ir stiprākas un neatbilst acs garumam. Paralēli krītošie stari acī fokusējas pirms tīklenes, tāpēc attēls uz tīklenes ir neass. Miopiju visbiežāk izraisa acs mugurējā segmenta izstiepšanās un acs aksiālā garuma palielināšanās. Mazāk izplatīts iemesls ir pārāk izliekta radzene. Jo radzene ir izliektāka, jo tai ir lielāks optiskais stiprums un acs fokusē gaismas starus daudz tuvāk pirms tīklenes.

 

Acs ir optiskā sistēma atgādina fotoaparātu, un, lai skaidri redzētu, ir nepieciešams, lai attēls fokusētos uz tīklenes (kā uz fotosensora). To nosaka acs optiskā sistēma: radzene un lēca, kuru kopējais optiskais stiprums ir ap +60,0 dioptriju (ap +40,0 D radzenei un ap +20,0 D lēcai) un tai atbilstošs acs garums. Tuvredzības gadījumā attēls nefokusējas tieši uz tīklenes, bet pirms tās, un uz tīklenes veidojas izplūdis objekta attēls.

 

Tuvredzīgas acis miglaini redz tālumā, bet tuvumā – skaidri (pie augstas pakāpes tuvredzības šis, skaidri redzamais tuvuma attālums, ir ļoti mazs).

 

VEIDOŠANĀS

Jaundzimušajiem parasti ir hipermetropa refrakcija, un, bērnam augot, aug arī acs ābols. Kad bērns ir sasniedzis apmēram 9-12 gadu vecumu acs ābols iegūst sfērisko formu. Miopija bieži vien parādās starp 8 un 12 gadiem, kad acs ābols vēl turpina augt. Ļoti bieži miopijas pakāpe strauji palielinās, kad bērns ļoti ātri aug. Dažos gadījumos miopija parādās pirms cilvēks ir sasniedzis 20 gadu vecumu.

 

Pusaudžu tuvredzības progresēšana ir izplatīta problēma mūsdienu sabiedrībā, tādēļ pasaulē daudzu gadu desmitu garumā tiek veikti pētījumi par miopijas dabu un progresēšanu, tās kontroli un visdažādāko korekcijas līdzekļu ietekmi uz to. Kā potenciāli efektīvāko metodi tuvredzības ierobežošanā bieži min ortokeratoloģiju jeb Nakts Lēcas. Attēls, kas veidojas nakts lēcu ietekmē, ir dabīgs un tādēļ var tikt izmantots tuvredzības profilaksei.

 

Acs ābola aizmugurējā segmenta izstiepšanās noved pie acs iekšpuses anatomiskajām un fizioloģiskajām izmaiņām. It īpaši ir ļoti manāmi traucējumi tīklenes un sklēras apvalkos. Sākumstadijās ir pamanāmas mikroskopiskas izmaiņas tīklenē ap redzes nervu, bet pēc tam tīklenes un sklēras apvalku distrofijas var būt visā acs iekšpusē, kas noved pie straujas redzes asuma samazināšanās. Smagos gadījumos pie lielas miopijas var sākties tīklenes atslāņošanās, kas attīstās no tīklenes plīšanas dažādās vietās. Cilvēkiem ar augstas pakāpes miopiju nepieciešms regulāri veikt profilaktiskas pārbaudes pie acu ārsta.

 

Ļoti liela loma ir sklērai, jo tai ir tendence kļūt plānākai virzienā uz acs ābola aizmugurējo daļu. Miopijas gadījumā sklēras kolagēna audos rodas izmaiņas. Kolagēna deģenerācijas dēļ acs ābolam ir iespēja vairāk izstiepties, jo kolagēns nav tik blīvs, līdz ar to palielinās miopija.

 

CĒLOŅI

Pie miopijas cēloņiem var minēt vairākus faktorus:

- ģenētiskais faktors: tam ir nepārprotami liela loma, jo tuvredzīgiem vecākiem ļoti bieži bērni arī ir tuvredzīgi. To var redzēt ļoti spilgti lielās iedzīvotāju grupās ASV, Japānā, Taivānā.

- ārējās vides nelabvēlīgie apstākļi: it sevišķi pie ilgstoša darba tuvumā. To iespējams novērot skolas vecuma bērniem un jauniem cilvēkiem, kas studē augstskolās. Eiropā miopu skaits starp studentiem ir apmēram 15%, bet Japānā 85%.

- acs akomodācijas primārais vājums: noved pie acs ābola izstiepšanās, lai kompensētu tuvu esoša objekta attēla projicēšanos uz tīklenes.

- kolagēna šķiedru deģenerācija.

- nesabalansēts akomodācijas un konverģences sasprindzinājums: izsauc akomodācijas spazmu un līdz ar to sākumā rada pseidomiopiju, kas pēc tam var pāriet īstajā miopijā.

 

KOREKCIJAS IESPĒJAS

Kas attiecas uz jebkuras pakāpes, bet sevišķi uz lielas pakāpes tuvredzību, tad galvenais uzdevums ir apturēt tās progresēšanu un komplikāciju attīstīšanos.

Lielas un komplicētas miopijas gadījumā rekomendē izslēgt fizisko pārpūli (piemēram, lēkšanu, smagumu celšanu) un ierobežot redzes pārpūli.

Brilles

Visbiežāk miopiju koriģē ar brillēm. Koriģēšanai nepieciešamas izkliedējošas jeb mīnuss lēcas. Kad cilvēkam izraksta brilles, receptē parasti raksta visvājāko izkliedējošo lēcu stiprumu, kurš dod vislabāko redzes asumu, ņemot vērā miopijas pakāpi. Lai izvairītos no nepareizas mīnuss lēcas izrakstīšanas pseidomiopijas gadījumā, it īpaši, bērniem un pusaudžiem, veic cikloplēģiju (acs akomodācijas relaksāciju ar zāļu palīdzību). Ja miopija ir neliela, rekomendē pilnu korekciju, kura ir vienāda ar miopijas lielumu. Vidējas vai augstas pakāpes miopiju koriģē subjektīvi panesamu.

 

Kontaktlēcas

Miopiju efektīvi var koriģēt ar kontaktlēcām. Ar konktlēcām var iegūt labāku redzes asumu kā brillēs. Ļoti bieži pie vidējas un augstas pakāpes miopijas optiskais stiprums, salīdzinot ar briļļu lēcām, kontaktlēcām būs mazāks, jo tās atrodas tuvāk acij.

 

Kontktlēcu būtiskas priekšrocības ir plašs redzes lauks un redzama attēla izmēra atbilstība realitātei. Briļļu lēcās attēls tiek būtiski samazināts kā arī rodas vairāk optisko kropļojomu.

 

Ir speciālas kontaktlēcas, kuras nakts laikā nedaudz izmaina radzenes liekuma rādiusu, padarot to plakanāku. Šādas kontaktlēcas tiek lietotas pa nakti, kamēr cilvēks guļ, no rīta tās izņem. Radzenei saglabājas plakanāks liekums, kā rezultātā iegūstams labs redzes asums visas dienas garumā. Pasaulē šo metodi sauc par refraktīvo terapiju jeb ortokeratoloģiju.

 

Ķirurģiskas metotes

Pēdējo 20 gadu laikā plašu popularitāti ieguvušas operācijas (lāzerkorekcijas, LASIK), kuras izmaina radzenes liekumu, samazinot acs kopējo optisko stiprumu. Tomēr jāatceras, ka operācija nevar aizkavēt miopijas progresēšanu, tāpēc operāciju rekomendē cilvēkiem, kuriem ir apstājusies miopijas progresēšana.

 

Kā jebkura ķirurģiska iejaukšanās, operācija var radīt blakusefektus. Kā biežāk izplatītā blakne ir jāmin sausās acs sindroms. Nereti šāds acu sausums ir ilgstoša blakusparādība.

 

Izvēloties ķirurģisku korekcijas metodi, jāapzinās, ka tā negarantē dzīvi bez brillēm vai kontaktlēcām:

- Kā jebkurai metotei, pastāv ierobežojumi maksimāli koriģējamam redzes apjomam - pēc operācijas var saglabāties nepieciešamība pēc papildus korekcijas līdzekļiem.

- Tuvredzība var turpināt progresēt un, pat ja pēc operācijas cilvēks redz labi, korekcija var būt nepieciešama pēc kāda laika.

- Presbiopijas vecumā redzes korekcija būs nepieciešama tuvuma redzei.

 

Pēc ķirurģiskas iejaukšanās, ir izmainīta radzenes forma, kas bieži rada optiskus kropļojumus lietojot brilles. Parastas formas kontaktlēcas neder vai tādas nedrīkst lietot un nepieciešmas īpašas, sarežģītākas formas kontaktlēcas.